Home » 2010 » Февраль » 19 » Intervija ar Liepajas didžejiem...
Intervija ar Liepajas didžejiem... | 15:13 |
 Inita Gūtmane: Par mūziķu gaitām raksta preses izdevumi, viņus redzam dažādos
sarīkojumos un televīzijas šovos, dzirdam dziedam radio un vietējā
klubā. Taču ir vēl kāda profesija, kas cieši saistīta ar mūziku, bet
kuras pārstāvji plašākai sabiedrībai bieži vien nav pazīstami – tie ir
dīdžeji. "Kurzemes Vārds" aicināja uz sarunu trīs Liepājas klubu
cienītājiem labi zināmus dīdžejus – Kristapu Kozlovski (DJ Waits),
Romualdu Grumbinu (DJ R-Gee) un Aleksandru Švarcbergu (Jack Russell) –
, lai ko vairāk uzzinātu par viņiem un viņu izvēlēto nodarbošanos.
– Pastāstiet, kā un kāpēc kļuvāt par dīdžejiem?
 Aleksandrs:
"Var teikt, ka mīlestību pret mūziku esmu uzņēmis ar mātes pienu, jo
mums mājās tā vienmēr skanēja. Kad man apritēja 18 gadu, aktīvi sāku
iet uz disenēm, kuras man ļoti iepatikās. Es vēlējos kļūt par dīdžeju,
bet Liepājā nebija iespēju apgūt nepieciešamās zināšanas. Pirmās
iemaņas ieguvu pašmācības ceļā. Tas bija ļoti sarežģīti.
Deviņdesmitajos gados bija kasetes, atceros, kā mājās mēģināju taisīt
savus miksus un remiksus. Arī ar platēm mēģināju nodarboties.
2003.gadā iepazinos ar dīdžeju R-Gee. Viņš iedeva avīzi, kurā bija
ievietots sludinājumus, ka Rīgā var pieteikties mācībām. Trīs mēnešus
mācījos spēlēt ar diskiem un divus ar platēm. Pēc tam saņēmu diplomu.
Tad radio izdzirdēju reklāmu, ka klubs "Big7" meklē dīdžejus –
mācekļus. Pieteicās kādi astoņi puiši, taču līdz beigām palikām daži,
kurus pēc tam pieņēma darbā."
Romualds: "Man arī no bērnības patika mūzika. Interese par dīdžeja
profesiju radās pati no sevis. Kādu brīdi strādāju "Radio Liepāja", kur
iepazinos ar kluba "Big7" pārstāvjiem, kas tur veidoja raidījumu. Tā es
nokļuvu "Big 7", kur līdz šim brīdim vēl strādāju."
Kristaps: "Manu vecāku kādreizējā nodarbošanās bija saistīta ar mūziku.
Jau bērnībā sāku klausīties tehno stila mūziku un interesēties par to.
Uzzinot, ka klubā "Big7" apmāca dīdžejus, nolēmu, ka ir jāaiziet un
jāpamēģina. Pēc trijiem mēnešiem man jau piedāvāja darbu."
Aleksandrs: "Tagad ir plašas iespējas, kur var izmācīties par dīdžeju,
atliek tikai samaksāt naudu. Arī es pats savās mājās esmu apmācījis,
četrus puikas. Kad devos spēlēt ballītes, ņēmu viņus līdzi. Tā
jaunajiem bija laba praktiska mācība.
– Nav bail, ka paši bez darba paliksiet, ka jūsu audzēkņi varētu jūs izkonkurēt?
Aleksandrs: "Jā, mēs par to domājam. Bet, ja cilvēkam tā lieta padodas,
kāpēc gan nepamācīt. Lai Liepājā attīstās mūzikas kultūra! Man
personīgi nav bail, ka palikšu bez darba. Jo es tagad nesēžu vienā
vietā – braukāju pa visu Latviju. Mani tas apmierina. No vienas puses
ir ļoti labi, ja esi rezidents, tev ir sava patstāvīga vieta, taču tad
neredzi, kas notiek apkārt."
Kristaps: "Ir diezgan daudz jauniešu, kuriem esmu parādījis pamatus, un
pēc tam ļauju pašiem tālāk darboties. Bet visus šīs profesijas knifiņus
neatklāju. Kaut gan nevienam jau arī nevar iemācīt spēlē tā, kā to dari
pats. Jo katrs darbojas tā, kā pašam tehnikas ziņā šķiet labāk. Var
spēlēt vienu un to pašu mūziku, bet katrs to atskaņos citādāk."
– Kā paši papildināt savas zināšanas, iemaņas?
Aleksandrs: "Daudz trenējos, skatos videoklipus, ballītēs vēroju citu
dīdžeju uzstāšanos un, ja kaut ko ieraugu, kas man patīk, to aizgūstu."
Romualds: "Uz klubu "Big7" brauc viesdīdžeji, no kuriem var ko
pamācīties. Apmeklēju arī pasākumus, kas notiek pie mums Latvija un
ārzemēs, teiksim, biju Vācijā uz "Love Parade".
– Cik bieži Liepājā ir iespēja redzēt citzemju dīdžejus? Un vai šeit ierodas pasaules mēroga zvaigznes?
Aleksandrs: "Klubā "Big7" ir bijis diezgan daudz labu ārzemju dīdžeju."
Romualds: "Pirms kāda laika viesojās titula "Skandināvijas valstu
labākais dīdžejs" īpašnieks AIRBASE. Bet šajā sestdienā klubā "Big 7"
uzstāsies Helsinku naktsdzīves veidotāji "House Amigos". Ārzemniekiem
patīk pie mums spēlēt, jo te ir nedaudz citādāka atmosfēra nekā citur."
Kristaps: "Latvijas publika ir atsaucīga (smejas)"
Aleksandrs: "Lai, kur arī mēs brauktu, ballītes apmeklētāji ir
vienkārši super. Pirms neilga laika biju Tukumā. Cilvēki grib
ballēties, dancot, un, viņi ir mierā ar visu, ko piedāvāju."
– Bet, cik zinoša ir šī publika? Varat piedāvāt pašus jaunākos darbus un tie gūs atsaucību?
Kristaps: "Es neteiktu, ka ir ļoti zinoša, kaut arī pēdējos gadus
jebkuram tomēr ir pieejams internets. Lielākoties cilvēki barojas no
tā, kas skan radio un ko rāda televīzijas mūzikas kanāli. Lielākoties
"European Hit Radio" un citos radio skan dziesmas, kuras lielākoties
iznākušas pirms kādu pusgada. Mēs sekojam līdzi aktualitātēm un
cenšamies dabūt tādu mūziku, kas klajā laista pavisam nesen, jo
uzskatu, ka tas, kas skan pa radio, tam arī tur ir jāskan un klubiem
tomēr ir jābūt tiem, kas piedāvā kaut ko svaigu un atšķirīgu."
– Un ko tad darāt – liekat mūziku, ko publika pieprasa, vai tomēr mēģināt izglītot savu auditoriju?
Aleksandrs: "Tas ir atkarīgs no ballītes. Ir jāzina, kāda publika būs
priekšā. Tāpēc es parasti no draugiem iepriekš ievācu informāciju. Bet
pamatā es braucu ar savu programmu.
Kristaps: "Lielākoties lieku to, kas tajā brīdī ir populārs. Ja liks
visu nakti andergraundu, cilvēki vienkārši nedejos. Tāpēc cenšos
nedaudz kolorizēt savu programmu ar dažādībām. Bet katrā pilsētā ir
pavisam citādāka mūzikas gaume, tādēļ konkrēti nevaru neko pateikt."
– Jums ir bijusi iespēja paspēlēt ārvalstīs? Vai latviešu dīdžeji citviet vispār ir gaidīti?
Kristaps: "Kādu laiku es strādāju Anglijā. Tur bija dīdžeju konkurss,
kur finālam atlasīja divdesmit cilvēkus. Es laimīgā kārtā tiku tajā
sarakstā un man bija iespēja spēlēt Londonā, izklaides vietā "Coronet
Theatre". Jāatzīst, ka man bija grūti iejusties, jo tur mūzikas gaume
ir daudz savādāka un klubu kultūra ir daudz, daudz augstāka. Bet
jebkurā gadījumā ieguvu daudzas jaunas iemaņas, kuras palīdz darboties
šeit."
Aleksandrs: "Aizbraukt un uzstāties ārzemēs kādos mazos pasākumos nav
tik grūti. Bet, lai nokļūtu lielos klubos, ir jābūt zvaigznei, un ne
tikai jāprot labi spēlēt, bet vēl arī jāproducē sava mūzika."
– Cik viegli dīdžejam ir kļūt atpazīstamam Latvijā? Mūziķim atliek vien piedalīties kādā šovā un viņš jau ir zvaigzne.
Kristaps: "Lai kļūtu populārs, ir jārada pašam sava mūzika vai arī
jāatšķiras ar kaut ko tādu, kas citus fascinē. Runājot par sevi, pērn
uztaisīju vienu dziesmu "Latviešu radio" klubu mūzikas stundai, kura
tika arī atskaņota un kuru var noklausīties manā mūzikas sadaļā portālā
"Draugiem.lv". Pašreiz pamazām apgūstu profesionālās mūzikas apstrādes
programmas un ceru nākotnē sasniegt daudz vairāk."
– Rīgas dīdžejiem droši vien ir vieglāk nokļūt slavas saulītē nekā jums liepājniekiem?
Romualds: "Rīdziniekiem ir vieglāk, jo tur ir daudz klubu un ir plašas iespējas sevi parādīt."
Aleksandrs: "Mums ir tikai "Big7", "Pablo" un "Fontaine Palace".
Manuprāt, vajadzētu vēl vienu klubu, kurš piedāvātu atšķirīgu mūzikas
formātu."
– Kristap, kāpēc tu nepaliki Londonā, kur tev bija iespēja sevi apliecināt?
Kristaps: "Saskumu pēc mājām. Šeit tomēr ir labāk, bet es nemetīšu malā
visas cerības nākotnē arī kaut ko panākt un kaut kur aizbraukt, jo
uzskatu, ka neesmu vēl tik spēcīgs lai mērotos ar turienes labākajiem
dīdžejiem."
– Ik pa laikam savā "Draugiem.lv" vēstuļu sadaļā saņemu aicinājumu no
kāda dīdžeja balsot par viņu aptaujā "Latvijas Dj Nr.1". Kā jūs
vērtējat šo topu, vai tas tiešām parāda, kurš tad ir labākais?
Aleksandrs: "Ir cilvēki, kas uzskata, ka tur viss nav godīgi. Tiem, kas
tā apgalvo, es gribu teikt, ka tā ir skaudība, ka pats neko neesi
paveicis. Es varu pateikties tiem, kas mani balsoja un "DJ TOP 2009" un
es ieguvu 13.vietā.
Kristaps: "Tas tops ir vairāk naudas pelnīšanai. Balsojumi ir diezgan
padārgi – 1 balss maksā 30 santīmu. Un to balsu tur ir tūkstošiem.
Lielākā daļa nopelna labu vietu ar spamošanu. Protams, labākie un
pazīstamākie Latvijas dīdžeji ir godīgi pelnījuši savu vietu. Daudzi
man pazīstami dīdžeji, kuri nav šinī topā, jau ir izdevuši ārzemēs
dziesmas un albumus. Tā kā neuzskatu, ka šis tops būtu kāds rādītājs."
Romualds: Uzskatu, ka vismaz pirmais piecinieks šai topā ir objektīvs
.Tie tiešām ir labākie un atpazīstamākie Latvijas dīdžeji, kuri veido
Latvijas klubu kultūru, tādi kā dīdžeji [Ex] da Bass, Andre Crash,
Kaspar Kondrat, Bogdan Taran, Saint, Electricano. Tālākās vietās gan
gadās viens otrs aizdomīgs pārsteigums, kur ar dīdžejprasmi ir maz
sakara. Bet skumjākais ir tas, ka kāds īsts talants atrodas ir zem
šiem. Kas attiecas uz aicinājumu balsot par kādu, tad tajā nesaskatu
neko sliktu, ja vien tas ir tikai tīri informatīvi, jo ne jau visi
atbalstītāji sēž un gaida kur un kad varēs balsot. Sliktāk, ja aicina
balsot tādus cilvēkus, kuri nemaz pasākumus neapmeklē un neko nezina
par šiem dīdžejiem.
– Ko jūs uzskatāt par savas profesijas lielākajiem plusiem un mīnusiem?
Aleksandrs: "Mīnuss ir tas, ka es nomoku radiniekus ar savu spēlēto
mūziku. No savas vecmāmiņas katru dienu dabonu pa mizu, ka spēlēju
pārāk skaļi (smejas)."
Romualds: "Man patīk taisīt radio raidījumus un reklāmas. Es kopā ar Mc
Raivii veidoju radio raidījumu "Septiņas minūtes kopā ar "Big7"", ko
radio "SWH" translē katru piektdienu, kā arī "City radio" muzikāli
informatīvais raidījumu "Svoja atmosfera", kas skan piektdienu un
sestdienu.
Kristaps: "Plusi ir tādi, ka tu vari sniegt cilvēkiem to, ko tu esi
apguvis, un laika gaitā pastāvīgi sevi vari pilnveidot. Kas var būt
labāks par lielisku ballīti! Uzstāšanās cilvēku priekšā man sagādā
baudu."
Aleksandrs: "Mīnuss vēl ir tas, ka maz maksā. Nereti ir tā, ka klubu
vadītāji labāk paņem vāju dīdžeju, kuram var samaksāt kādus desmit
latus par vakaru, nevis labu dīdžeju."
– Kā tad jūs izdzīvojat? Papildus kaut kur strādājat?
Kristaps: "Protams. Esmu dažādus darbus darījis. Ik pa laikam pamācos
kādos kursos, kā arī pats patstāvīgi apgūstu dažādas zināšanas,
darbojos arī ar datortehniku un programmatūru. Nesen pabeidzu projektu
vadības kursus, centīšos izmantot šīs zināšanas."
Aleksandrs: "Kaut kā jau iztieku. Kādreiz, kā jau minēju, mācīju puikas
spēlēt. Taču jāuzsver, ka mēs ne tikai saņemam naudiņu par savu darbu,
bet arī prieku no cilvēkiem, kas ir ļoti svarīgi."
Romualds: "Mans pamatdarbs ir klubā "Big7", kā arī ņemos ar aparatūru un datortehniku."
– Sarunas noslēgumā es gribētu jūs aicināt rezumēt, kāds bija aizgājušais gads un kāds varētu būt šis.
Aleksandrs: "Man šis gads bija ļoti labs. Šogad turpināšu strādāt un
viss būs labi. Ir padomā vairāki projekti, teiksim, sadarbībā ar
Liepājas Jaunatnes centru ir iecere Jaunliepājā atvērt Dīdžeju skolu."
Romualds: "Pagājušais gads man bija veiksmīgs – spēlēju katru
piektdienu, sestdienu. Uzskatu, ka nevajag stāvēt uz vietas – ir
jākustas, tad viss notiks. Domāju, ka šis gads arī būs labs. Februārī
klubā "Big 7" notiks liels notikums "Kissing festival 2010" ar daudz
viesdīdžejiem, martā viesosies Ukrainas dīdžejmeitene Beauty, tā kā būs
iespēja uzstāties kopā ar dīdžejzvaigznēm un iegūt jaunu pieredzi un
attīstīt savu dīdžejmākslu.
Kristaps: "Arī man pērnais gads bija ļoti veiksmīgs – spēlēju festivālā
"Tele2 Baltic Beach Party" un citos lielos pasākumos Latvijā. Ceru, ka
šis gads būs vēl labāks. Centīšos, lai tā būtu. Novēlu arī pārējiem šo
gadu panākumiem pilnu."
|
|
Views: 1789 |
Added: clubsound
|
|
Friends
|
